He Whakamārama

Te Marautanga o Aotearoa me Ngā Whanaketanga Rumaki Māori

I runga i te wairua me te koronga o te Tiriti o Waitangi, kei roto i te marautanga ā-motu o Aotearoa, ngā tauāki marautanga e rua – te New Zealand Curriculum, me Te Marautanga o Aotearoa. E whakatakoto ana ngā tauāki marautanga e rua nei i te aronga mō ngā akoranga ā ngā ākonga, ā, ka whakarato hoki i te ārahitanga ki ngā kura auraki me ngā kura ki te waihanga me te arotake i ā rātou ake marautanga.

Ahakoa he riterite te whānuitanga o ngā mātāpono me ngā whāinga ki te marautanga ā-motu, kāhore Te Marautanga o Aotearoa i tētahi whakamāoritanga noa o te New Zealand Curriculum. E whakarato ana Te Marautanga o Aotearoa i tētahi angamahi e whakatutuki ana i ngā matea e hāngai pū ana ki ngā ākonga ki ngā kura me ngā wāhanga e whakaako ana mā te reo Māori, tae atu ki ngā akomanga rumaki reo Māori, reo rua hoki ki ngā kura auraki. Kua whakataungia ēnei kura, ēnei kura auraki hoki, kia whakapuaki i Te Marautanga o Aotearoa, mai i te marama o Hui-tanguru 2011.

Kei ngā tauāki marautanga e rua, te tikanga kia tahuri atu ngā kura katoa ki ō rātou hāpori, tae atu ki ngā whānau, ngā hapū, me ngā iwi. Ko te wāhanga tuatahi o te whakawhanaketanga i tētahi marautanga ā-kura, ko te arotahi ki te whakarite i te pūkete e pā ana ki te āhua o te ākonga ka puta i te kura, ā, e whakatinana ana tēnei i ngā wawata katoa mō ngā akoranga a ngā ākonga mā te reo Māori. Nā tēnei, he whai wāhitanga mō ngā whānau, ngā hapū, ngā iwi, me ngā kura ki te mahi i runga i te tirohanga ngātahi ki ō rātou hiahia mō ā rātou tamariki, me te whakatakoto i te aronga rautaki ki te whakatutuki i taua tirohanga. Kātahi ka tuitui ngā kura me ngā kura auraki i ngā mōhiotanga me ngā horopaki o te hāpori, ki ā rātou hōtaka akoranga.

Ko Ngā Whanaketanga Rumaki Māori e whakatakoto ana i ngā whanaketanga ā-motu mō te reo matatini me te pāngarau ki ngā kura me ngā kura auraki e whakaako ana mā te reo Māori, ā, i whakarewahia ki Te Kura Kaupapa Māori o Rotoiti, i te marama o Whiringa-ā-rangi 2010. Puta noa i te tau 2010, neke atu i te 40 o ngā kura me ngā kura auraki i whiriwhirihia, hei whai wāhi atu ki te tukanga whakaemi mōhiohio ka whakamahine i te tuhinga hukihuki o ngā whanaketanga mō te reo matatini me te pāngarau. Kei roto i tēnei tukanga, ko te whakawhanaketanga ngaio, te tautoko ngaio hoki e hāngai pū ana ki tēnei mahi, mō aua kura, me aua kura auraki i whiriwhirihia ai. Ko ētahi o ngā kura me ngā kura auraki i roto i te tautauira mō tēnei pūrongo, i whai wāhi ai ki te tukanga e pā ana ki te whakaemi mōhiohio.

Mai i te marama o Hui-tanguru 2011, me pūrongo ngā kura me ngā kura auraki e whakamahi ana i Te Marautanga o Aotearoa, i ngā wā e rua o ia tau, ki ngā mātua me ngā whānau mā te reo ngāwari, mō te ahunga whakamua o ngā ākonga, me ā rātou whakatutukitanga, mā te whakamahi i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. E whakataungia ana ngā poari whakahaere/ngā whānau kia whakatakoto i ngā taumata, ngā whāinga me ngā uaratanga i runga i ngā whanaketanga ki ā rātou tūtohinga mō te tau 2012, me te pūrongo i runga anō i ēnei, ki ā rātou pūrongo ā-tau o 2013.

I runga anō i ēnei whakataunga, ka whakahaere te Tari Arotake Mātauranga i tētahi kohinga aromātai ā-motu e arotahi ana ki Te Marautanga o Aotearoa me Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. Nā te whakapuakitanga ngātahi o ēnei i te marama o Hui-tanguru 2011, ka whai pānga ngā aromātai ā-motu ā te Tari Arotake Mātauranga i Te Marautanga o Aotearoa, ki te ahunga whakamua o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori.

Ko ngā aromātai ka whai ake hei te tau 2012, te tau 2013 hoki, ka whai whakaaro, ka whakahāngai hoki, ki ngā wāhanga matua o te whakatinanatanga o Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, inā koa, ko te:

  • ahunga whakamua ki te whakatinana ki ngā wāhanga reo rua, rumaki reo Māori hoki
  • pūrongo ki ngā mātua me ngā whānau
  • whakatakoto i ngā taumata ā-tau ki ngā tūtohinga a ngā kura me ngā kura auraki
  • pūrongo i ngā whakatutukitanga, i runga i ngā taumata ki ngā pūrongo o ia tau.

Ngā kura me ngā kura auraki i whai wāhi ki tēnei aromātai

E toru ngā tūmomo kura kua whai wāhi ki tēnei aromātai:

Ko ngā kura kua tautapaina te āhuatanga motuhake

Ka whakaritea ngā kura kua tautapaina hei āhuatanga motuhake, i runga i te Wāhanga 156 o te Ture Mātauranga 1990, ā, ka hāngai tēnei ki ngā kura ā-iwi, ngā kura Māori, ngā kura motuhake, me ngā kura mana Māori. Ka whakatūngia ēnei tūmomo kura ki ngā rohe o ō rātou iwi, ā, e noho pūmau ana ki te whakarato i te mātauranga e hāngai ana ki te reo, ngā tikanga, ngā kōrero tuku iho, me ngā wawata o ō rātou iwi.

I te marama o Hui-tanguru 2012, kei te takiwā o te 25 te maha o ngā kura ā-iwi ki Aotearoa. E hono ana te nuinga ki Ngā Kura ā-Iwi o Aotearoa, he rōpū whakahaere i whakatūngia ai hei kōkiri i ō rātou wawata.

Ko ngā Kura Kaupapa Māori Te Aho Matua

Ka whakaritea ngā kura Te Aho Matua, i runga o te Wāhanga 155 o te Ture Mātauranga 1990, ā, e whakahaerehia ana i runga o ngā mātāpono e ono o Te Aho Matua, arā, Te Ira Tangata, Te Reo, Ngā Iwi, Te Ao, Āhuatanga Ako, me Te Tino Uaratanga [1]. Ka whakatinanahia aua mātāpono e te whānau o ia kura, i runga anō i ā rātou ake horopaki.

He whānui ake ngā hononga ā-iwi o ētahi kura Te Aho Matua ki ērā o ngā kura ā-iwi e tū ana ki ō rātou ake rohe, nā te whānuitanga ake o ngā hononga ā-iwi o ā rātou ākonga, o ā rātou kaimahi, o ā rātou whānau hoki.

I te marama o Hui-tanguru 2012, neke atu i te 65 ngā kura Te Aho Matua. Nā runga i ngā hanganga ā-ture, e hono atu ana ngā kura nei ki te Rūnanga Nui o Ngā Kura Kaupapa Māori o Aotearoa.

I tōna hui ā-tau 2010, i tārua anōtia e Te Rūnanga Nui o Ngā Kura Kaupapa Māori o Aotearoa tōna tūnga kia noho wātea ngā kura Te Aho Matua i ngā tikanga ki te whakatinana i Te Marautanga o Aotearoa, ki te whakamahi rānei i Ngā Whanaketanga Rumaki Māori. Nā te hanganga ā-ture o Te Aho Matua, me te whakaratonga o Te Aho Matua i ngā whakaaro me ngā angamahi ki te whakaako me te ako, e whakapono ana Te Rūnanga Nui, kei te whakatutuki kē āna kura i ngā tikanga e pā ana ki Te Marautanga o Aotearoa me Ngā Whanaketanga Rumaki Māori.

E ai ki te Rūnanga Nui, ahakoa he tūnga ā-motu tēnei mō ngā kura Te Aho Matua, kei te whānau tonu o ia kura tō rātou ake mana whakahaere ki te whakatau i tā rātou whakamahinga o Te Marautanga o Aotearoa me Ngā Whanaketanga Rumaki Māori, kāhore rānei.

Ko ngā akomanga reo rua, rumaki reo Māori

E whakarato ana ētahi kura i ngā akomanga reo rua, rumaki rānei mō ngā mātua me ngā whānau e hiahia ana kia ako ā rātou tamariki mā te reo Māori. I ngā wā kua whakaritea e ngā kura auraki nei te whakarato i te mātauranga mā te reo Māori, me whakarite ngā poari ki te whakahāngai i ngā hōtaka whakaakoranga, akoranga hoki ki te New Zealand Curriculum, ki Te Marautanga o Aotearoa rānei.

Ki ngā kura me ngā wāhanga e whakaako ana mā te reo Māori, ka whakaakona te marautanga mā te reo Māori anake, mā te reo Māori me te reo Pākehā rānei, arā, ngā reo e rua. E whā ngā taumata o te rumaki, i runga anō i te nui o ngā whakaakoranga i roto i te reo Māori.

Taumata 1: 81 – 100% e whakaakona ana mā te reo Māori

Taumata 2: 51 – 80% e whakaakona ana mā te reo Māori

Taumata 3: 31 – 50% e whakaakona ana mā te reo Māori

Taumata 4a: 12 – 30% e whakaakona ana mā te reo Māori

Ko Te Marautanga o Aotearoa me Ngā Whanaketanga Rumaki Māori i whakawhanake mārikatia mō te Taumata 1 me te Taumata 2 o ngā whakaakoranga mā te reo Māori. Nō reira, ko ngā kura me ngā kura auraki kei ēnei taumata, e mātau ana ki te reo Māori, ā, kei te āheinga hoki ki te whakamahi i Te Marautanga o Aotearoa me Ngā Whanaketanga Rumaki Māori.